Šovakar SIA Viduskurzemes AAO aicina uz atkritumu pārstrādes paredzētās darbības sabiedriskās apspriešanas sapulci Remtes pagasta Vibsteros.
Runa ir par to pašu produkciju, kādu Vibsteros ražoja ilgus gadus, — no atkritumiem (papīra, kartona, tekstila, gumijas, plastmasas) ražotu kurināmo jeb cieto reģenerēto kurināmo (CRK). Vienīgā atšķirība — plānoti ievērojami lielāki ražošanas apjomi, un par šādām pārmaiņām pēc likuma jāprasa sabiedrības viedoklis.
No piegādātāja ar īpašnieku
Pagājušā gada novembrī SIA Viduskurzemes AAO mainīja īpašniekus — no Latvijas uzņēmējiem to iegādājās Itālijas atkritumu apsaimniekošanas kompānija M.G.M. S.R.L. jeb, latviski pārveidojot, SIA M.G.M. “Viens no lielākajiem konsorcija locekļiem, kas pārvalda atkritumu plūsmu Itālijā, Romas, Neapoles un Solerno reģionā,” īpašnieku raksturo SIA Viduskurzemes AAO valdes loceklis ZIGMĀRS JUSTS. “M.G.M. apsaimnieko aptuveni 400 tūkstošus tonnu atkritumu gadā. Konsorcijs atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē izmanto jaunākās tehnoloģijas, piemēram, lāzeriekārtas, kas materiālu spēj sašķirot pat pa krāsām. tam Itālijā ir trīs CRK rūpnīcas, bet Remtes novadā būs pirmā ārpus savas valsts.”
Itāļi neesot speciāli meklējuši iespējas ražot Latvijā. Savulaik viņiem izveidojusies laba sadarbība ar Viduskurzemes AAO iepriekšējiem vadītājiem, jo piegādājuši šķirotus, fasētus atkritumus CRK ražotnei. Pēc ugunsgrēka Vibsteros itāļi saskatīja perspektīva biznesa iegādes iespējas divu iemeslu dēļ: pirmkārt, līdzās ir liela CRK patērētāja SCHWENK Latvija SIA cementa rūpnīca, otrkārt, Latvijā atkritumu šķirošana un pārstrāde ir neattīstītas nozares, tātad ar lielu potenciālu.
“Pie mums atkritumu šķirošana divos vai trīs veidos lielākoties brīvprātīga, cilvēki to dara vai nu taupības, vai atbildīgas attieksmes dēļ. Itālijā katrā mājsaimniecībā ir četras vai piecas atkritumu tvertnes, un, ja nevīžīgi šķiro, drīz vien var saņemt administratīvu sodu,” zina stāstīt Z. Justs. “Apmēram divas trešdaļas izejmateriālu importēsim no Itālijas, jo tiem ir stabila, prognozējama kvalitāte, bet vienlaikus paturēsim prātā mērķi aizstāt importu ar Latvijā gatavotu atbilstošas kvalitātes materiālu. Gribas ticēt, ka augošs pieprasījums aktivizēs atkritumu šķirošanu, lai iegūtu divējādus labumus — mazāk poligonā apglabātu atkritumu un alternatīvu enerģijas avotu.” Speciālists piebilst, ka CRK izejmateriālu sagatavošanā lielākais izaicinājums ir mitrums. Žāvēšana samazina kurināmā kaloritāti un sadārdzina pašu kurināmo, tāpēc Latvijā bez papildu ieguldījumiem kvalitatīvu materiālu var iegūt trīs vai četrus mēnešus gadā — ja palaimējas un vasara nav lietaina. Iespējams, ka ekonomiska tehnoloģija mitruma samazināšana pārstrādei piemērotos atkritumos varētu kļūt par zinātnieku uzdevumu.
Četrreiz vairāk
Kopš uzņēmuma iegādes M.G.M. Vibsteru ražotnē investējusi aptuveni 3,5 miljonus eiro. Izremontēta ražošanas ēka, nomainītas komunikācijas, tajā skaitā nodrošināts vidēja sprieguma elektrības pieslēgums. Sagādāti transportlīdzekļi — kravas automašīnas izejvielu un gatavās produkcijas transportēšanai, kā arī traktortehnika darbam teritorijā. Bet pats galvenais — kādreizējās atkritumu šķirošanas līnijas un smalcināšanas iekārtas vietā tagad visa angāra garumā uzstādīta Austrijā ražota CRK ražošanas tehnoloģiskā līnija. Tās maksimālā jauda ir 30 tonnu CRK stundā jeb 153 558 tūkstoši tonnu gadā. Salīdzinājumam — iepriekš Vibsteros varēja saražot 7 tonnas CRK stundā un 40 tūkstošus tonnu gadā. Lai produkcija uzglabājot nekļūtu valga, ražotnē to neuzkrās, bet vedīs uz cementa rūpnīcu.
Lai kurināmais būtu noderīgs cementa ražošanai, tam jābūt pēc noteiktas receptes, tas ir, ar konkrētām dažādu materiālu proporcijām, lai pelni, kas pēc sadegšanas nonāk klinkerā, neizjauktu tā ķīmiskā sastāva balansu un nepasliktinātu kvalitāti. Tas palikšot ražošanas vadītāja Naura Bērziņa uzdevums — viņš arī agrāk bijis Vibsteros ražotā kurināmā maisītājs.
Uz jautājumu par cietā reģenerētā kurināmā ražošanas radītiem vides riskiem Viduskurzemes AAO valdes loceklis atbild noliedzoši: plānotā darbība nerada smakas, jo teritorijā ieved rūpnieciski sagatavotus, sausus, šķirotus un blīvi fasētus atkritumus; nerada emisijas un nepiesārņo ūdeni, jo smalcināšanai nav nepieciešams siltums un ūdens; rada nebūtisku troksni, jo patlaban uzstādītā iekārta esot pat klusāka par iepriekšējo.
Un kā ar ugunsdrošību? To vairojot gan pilnībā nomainītas elektroinstalācijas, gan iekārtas drošības sistēma — ja izejmateriālu tvertnē temperatūra pārsniedz pieļaujamo, iekārta automātiski apstājas strādāt un tajā tiek izsmidzināts ūdens.
Plānots, ka ražotne strādās piecas dienas nedēļā pa 14 stundām — no tām 12 ražos, bet divas būs atvēlētas ražošanas līnijas apkopei. Kad uzņēmums strādās ar optimālu jaudu, būs nepieciešami 16 — 20 darbinieku.
Atklāšana kavējas
Ražošanas atjaunošanos Vibsteros gaidīju jau pāris mēnešus agrāk. Zigmārs Justs piekrīt: bija plānots iekārtu iedarbināt oktobrī, tādēļ steidzināja piegādātājus, pakalpojumu sniedzējus, — to skaitā viņš ar uzslavu piemin arī Saldus uzņēmuma El. Serviss veikumu. Diemžēl atklājās, ka nepieciešami grozījumi uzņēmumam jau esošajā A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā un līdz to apstiprināšanai Valsts vides dienestā nekāda saimnieciska darbība nedrīkst notikt. Šeit jāsaka — labi, ka Viduskurzemes AAO īpašniece ir kompānija ar lieliem finanšu resursiem, jo nelielu uzņēmumu dīkstāve viegli novilktu zem ūdens, — katrs mēnesis bez darba sagādā apmēram 30 tūkstošus eiro zaudējumu, tajā skaitā 7 tūkstoši eiro mēnesī jāmaksā par vidēja sprieguma elektrības pieslēgumu — tikai par to, ka tas pieejams, kaut gan netiek izmantots. Varētu iedomāties daudz veidu, kā šo naudu izmantot lietderīgāk…
Ko par cietā reģenerētā kurināmā ražošanas atsākšanu Remtes pagastā saka SCHWENK Latvija SIA Vides nodaļas vadītāja SANTA KĻAVA?
“Tā kā cementa ražošanai gadā patērējam aptuveni 160 — 180 tūkstošu tonnu cietā reģenerējamā kurināmā, esam gandarīti par katru jaunu vietējo ražotāju, vēl jo vairāk — tik tuvu rūpnīcai, jo īsi pārvadāšanas ceļi arī ir būtisks nosacījums saudzīgai attieksmei pret vidi. Agrāk Viduskurzemes AAO ražoja ļoti labas kvalitātes kurināmo, ceram, ka tādu kvalitāti nodrošināt varēs arī jaunie īpašnieki. Pašlaik mums cieto reģenerēto kurināmo piegādā pieci ražotāji Latvijā.
Jāuzsver, ka cementa rūpniecība ir praktiski vienīgā joma, kur var izmantot šo kurināmo videi un cilvēkam drošā veidā, — pateicoties ļoti augstai krāsns temperatūrai (aptuveni 1500°C), gaisā nenonāk nekādi kaitīgi savienojumi, bet sadegšanas procesā radušies pelni kļūst par starpprodukta, klinkera, sastāvdaļu. Tieši šī cementa ražošanas specifika ļoti būtiski atšķir mūsu rūpnīcu no koģenerācijas iekārtām — vairākās Latvijas pilsētās apsver ideju CRK izmantot koģenerācijā. Bet tās ir divas pilnīgi atšķirīgas nozares.”
Cilvēki, kuriem ir kas iesakāms par cietā reģenerētā kurināmā ražošanu SIA Viduskurzemes AAO ražotnē Remtes pagasta Vibsteros, bet kuri nepiedalīsies sabiedriskās apspriešanas sapulcē, var savus priekšlikumus līdz 8. janvārim sūtīt rakstiski Vides pārraudzības valsts birojam uz adresi Rūpniecības iela 23, Rīga, LV1045 vai epastu vpvb@vpvb.gov.lv.
